| |
[10. Jun 2012|21:32] |
No Šveices man palicis prātā viens spēcīgs iespaids - universitātes campus (latviski laikam būtu "studentu pilsētiņa").
Atkal biju Cīrihē, šoreiz ne uz ETH (kurā mācījies un pasniedzis Einšteins), bet uz otru, Cīrihes universitāti. Arī esot pasaulē šobrīd 50 labāko sarakstā pēc kaut kāda tur reitinga (droši vien eiropiešu - amerikāņu reitingi jau vispār tikai pāris Eiropas universitātes piemin). Šai universitātei arī ir telpas centrā un ir campus 10 minūšu brauciena attālumā. Lai nokļūtu tur, jāiet cauri parkam ar dīķi un visu, bet aiz tās sākas vizuāli jau nu pilnīgi lauki. Campus arhitektūra lieliski pārdomāta - uzkāp vai nokāp pa kāpnītēm, un tev paveras pavisam cits skats. Pats campus ir daudzos līmeņos, un stāviem ir numuri - no. Protams, Šveicē var izmantot augstuma priekšrocības, līdzenumā tāda daudzveidība nesanāktu.
Šveice laikam nemaz nav no tam valstīm (pretstatā Skandināvijai), kur cilvēki ar dabu izcili labi sadzīvotu. Tomēr campus likās paraugs šajā ziņā. Varbūt tāpēc, ka jūnijā viss zaļo un zālītes tiecas izlauzties no bruģa. Nezinu, kā viņi to panāk - Latvijā tas gluži vienkārši radītu nesakoptības iespaidu - tur tas likās vēstam par dabas un tehnoloģijas vienotību. Vietām aug priedītes, vietām nātres, vietām labirinta tipa dzīvžogi no parastiem alkšņiem. Uz jumtiem diskrēti salikti saules bateriju paneļi.
Lejā, parciņā, cilvēki cep kaut ko uz grilliem šim nolūkam paredzētās vietās, spēlē mūzikas instrumentus, bērni spēlējas. Daži vīri uz laipām makšķerē. Cilvēku maz. Viss kaut kā liekas tik perfekts, ka grūti noticēt - liekas bezmaz vai mulāžas. Brīžiem no kādas nenosakāmas vietas uzmācīgi skan mašīnu trokšņi. Sajūta kā tajās fantastikas grāmatās, kur zem acīmredzamās pasaules ir apslēpta kāda cita, kura reizēm tiecas ielauzties realitātē, radot disonējošu noti. Nu ja - apjēdzu, ka patiesībā sēžu virs tuneļa - zem parka augšdaļas iet daudzjoslu autoceļš. Ja nebūtu skaņas, nekas par to neliecinātu, tāpat kā par to, ka esmu lielas pilsētas centrā blakus lielai universitātei. Liekas, aizbraucis kaut kur uz Latgali.
Ko es ar to visu gribu pateikt? Neko īpašu, vienkārši - var uzbūvēt skaisti. Nevis vienkārši skaistā vietā, bet tā, lai apzināti radītu skaistu ainavu. Un nevis izredzētajiem, bet parastiem cilvēkiem. Nu, man jau reizēm liekas, ka Latvijā zinātnē iet tikai tie, kas negrib vai nevar atrast kārtīgu darbu (jā, spriežu pēc sevis). Kontrasts tās, kas man neliekas - ja būtu šāda infrastruktūra... Ko tur LU taisījās būvēt Torņakalnā?
 |
|
|
