04 December 2011 @ 11:36 am
i was once a boy  
man patīk no rīta pamosties vienai pašai mājās kailai savā gultiņā, izdzert visu ūdeni no vienas no daudzajām ūdens pudelītēm, kas mētājas pa gultu, aiziet ieliet jaunu ūdeni vannasistabā, ieraudzīt, ka visas manas drēbītes un pat zābaki mētājas tur pa grīdu, it kā es būtu vakar ieradusies mājās ļoti kaislīgi (tā nebija, es braucu viena, un taksī man vienā brīdī pat kļuva mazliet ļoti nelabi, jo viņš brauca pa bruģi, bet toties taksis bija tiešām pārsteidzoši lēts, zem piecīša no purvciema līdz ziepniekkalnam (vai nav episki?), es iedevu 5ls un neņēmu atlikumu, jo man patiešām gribējās tikai gulēt un es biju pateicīga, ka esmu mājās)

man tikai mazliet žēl, ka es dzērumā tomēr pateicu oskaram, ka viņš ir nelietis(vienkāršosim lietas), bet nu, kam negadās. viņš jau nav vainīgs. nu, labi, tikai drusku, haha.

visādi citādi, dzīve joprojām ir diezgan pretīga, bet vismaz ballīte bija lielākoties ļoti, ļoti jauka.