Vārdus sakot, jaunā dzīvokļa iemītniece ir velna skuķis. Nopietnu attiecību nav, bet kaut kā spēj atrast kandidātus ar ko tā daudz maz regulāri nokniebties. Nesaprotu, kā viņai tas izdodas. Es parasti atrodu visus iemeslus, kāpēc ar šito nē un raucu degunu, ka es jau nav tāda. Un es vienkārši neiekuļos tādās situācijās, kur būtu iespēja nu tā.. uz vienu naksniņu.
Otra vakara viešņa, mana šībrīža istabiņas biedrene, lielāko daļu laika pavada "brāļu" ielenkumā. Viņas draugi ir lielķoties puiši. Attiecības platoniskas, bet viņai vismaz ir vīrišķi apkārt.
A man? Lieliskas skuķdraudzenes. Lieliskas!!! Foršas, skaistas, gudras... Bet, kaut kā esam iemanījušās vārīties savā skuķu kompānijā. Vīrišķus pie horizonta nemana. Visas studējam un strādājam. Mājās tiekam krietnā krēslā. Brīvdienu vakaros labākajā gadījumā ejam dejot līdz rīta gaismai. Krietni biežāk gan ciemojamies cita pie citas. Kaut kā tā iegājies. Un klubos medīt vīriešus man vispār šķiet nedaudz bezcerīgi un nožēlojami.
Lai nu kā, sapratu, ka baigi gribas tā vienkārši paflirtēt. Nu tā- nedaudz adrenalīnu uzsists. Citādāk rodas sajūta, ka tāda nedaudz sasmakušā dīķī šēžu- vajag svaigus ūdeņus. Un atkal nonākam pie tā, ka tam īsti nav ne laika, ne enerģijas.
Vispār brīžiem šķiet, ka sievietes var iedalīt divās daļās- tās, kurām lietas notiek, un tās, kurām nenotiek. Tam nav nekāda sakara ar sievietes skaistumu vai intelektu. Drīzāk ar kaut ko netveramu... Varbūt tā ir tieksme ielaisties avantūrās, zemāka latiņa... Es nez... Man nav atbildes uz šo jautājumu.
Ekh, viss, jālien migā. Rīt gara diena. Parīt arī. Un tad jau sāksies jaunā darba nedēļa. Dzīve lieliskā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}