Es kaut kā nemāku apgūt jaunas lietas. Pats apgūšanas process man ir stresains, kas rodas no sapratnes trūkuma par apgūstamo lietu ("es laikam kaut ko daru nepareizi, ja reiz man sapratne nerodas uzreiz" utt.). Savukārt, ja man izdodas apgūto izmantot rezultāta sasniegšanā, tad gandarījums bezmaz vai robežojas ar eiforiju, kas nākotnē man var nelāgi atspēlēties, ja iznāk konstatēt, ka rezultāts ir nepilnīgs un/vai tas ir jāizlabo/jāpapildina.
Komentāri
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kalnietis, 28. Jūlijs 2014, 01:58Padari jaunu lietu apgūšanu par tādu kā sporta veidu, nez.. nemāku tā noraksturot. Es burtiski ķeru kaifu no tā, ka varu ko jaunu iemācīties un prast, kaut arī iesākumā nepilnīgi, nemākulīgi. Pēc tam jau nāk nākamais apziņas līmenis, par to, cik pilnīgi es gribu šo jauno lietu apgūt, cik laika tam veltīt utt. Bieži vien nepilnībā ir tas skaistums. Jā, pa ceļam gadās arī sevi mazliet izlamāt par neizdošanos, bet tam var tikt pāri :)