Man šķiet, ka cilvēki vairs nezina, kas viņiem patīk, jo ne par vienu filmu vai dziesmu vairs nedomā, neizjūt, vienkārši patērē, patērē un patērē milzīgā ātrumā.
Man ir mīļākā dziesma jau entos gadus viena, bet vienas mīļākās grupas nav, taču es varu nosaukt vismaz dažas, kas pretendē uz tādu godu. Man ir mīļākais seriāls, viens konkrēts, tāpat man ir viena konkrēta mīļākā filma, lai gan ir daudzas, kas man ļoti patīk.
Mīļākās krāsas man pēdējā laikā mainās, kas ir nepierasti, jo kādus 20 gadus man bija viena mīļākā krāsa, tad trīs gadus cita, un tagad ir viena, bet neizteikti pārāka par to, kas bija 20 gadus.
Man ir mīļākā puķe jau kopš agras bērnības, lai gan man patīk gandrīz visas puķes. Laikam jau pat visas patīk, vienkārši dažas patīk daudz mazāk un es tās pati neizvēlētos audzēt. Tā kā aug man dārzā, lai jau aug, bet nekad nestādītu.
Man nav viena mīļākā zvēra, putna vai cita radījuma. Man nav vienas mīļākās zvaigznes, bet man ir mīļākā planēta (aiz Zemes nākamā), arī jau kopš bērnības.
Tas ir tik dīvaini, ka tagad viss ir plūstošs, nekas nesaglabājas, viss ir tikai tik ilgi, cik tas aktuāli skan pa radio. Tad ir "o, kā man patīk šitā dziesma, kaut viņu biežāk spēlētu" un pēc mēneša jau vairs neatceras, kā to sauca.