Ja es vēlos turpināt studijas arī Blue Rose, man vajag, lai Stormam es patīku. Vēl vairāk, ja es pēc tam gribu arī kļūt par īstu Feri iniciēto. Tas nav viegli, tas nepavisam nav viegli, tā nav kaut kāda debila iniciācija, ko var tāpat nopirkt. Vismaz trīs gadi ir regulāri jāmācās un katru nedēļu jāatskaitās, otro un trešo gadu jau visai stingrā režīmā, un pēc tam vēl nāk "apprentice" periods, kurš man ir mistērija, man nav ne jausmas, kā tas notiek un cik ilgi, bet ir zināms, ka pat tie, kas tik tālu nonāk, ne vienmēr to beidz ar iniciāciju. Pat pirmo periodu - 1 gadu - ir sekmīgi beiguši zem 20 cilvēku. Bet es griiiibuuuu!!!!! Storms ir mana pagaidām vienīgā iespēja, bet tas nenozīmē, ka viņš man nepatīk un mācos tieši viņa novirzienu, jo man nav izvēles. Nē, man viņš trakoti patīk un viņa vīrieši arī. Tas, ka tas nav viegli - tas mani tieši iedvesmo.
Storma grāmatu es nopirku, to man vajadzēja lai tur vai kas. Tā atspoguļošot arī tumšākās Feri tradīcijas noskaņas. Tradīcija vispār ir sašķelta starp tiem, kas uzskata, ka neko no tradīcijas nedrīkst ārpusē izpaust, un tiem, kas taisa mājas lapas un ļauj cilvēkiem uzzināt par šo burvīgo neopagānisma atzaru. Storms un viņa komanda vīru izskatā ir par atvērtību, tāpat kā par atvērtību esmu es. Tāpat pastāv iespēja skaidri zināt, vai kāds ir iniciēts tradicionālā veidā pēc apmācības vai pats iniciējies un izdarīt izvēli, kam uzticēties. Tradīcija ir pietiekami maza, lai tas būtu kontrolējams. Ja cilvēks vēlas mācīties, apgūt un pielietot tikai sev, viņš var mierīgi mācīties no literatūras, un es nesaprotu pārliekās noslēpumainības auru.
Ir pagājuši nepilni 6 mēneši kopš es mācos Feri, un tie ir garīgajā ziņā vispiepildītākie un fantastiskākie mēneši, kādi manā dzīvē bijuši. Viss ir pa īstam, nekas nav jāiztēlojas, var teikt visu tā, kā ir, gan skolotāji, gan atbalsta peronāls no Blue Rose, gan brāļi un māsas studenti ir visi tik jauki un atsaucīgi. Un vēl vairāk - viņi ir asprātīgi, tieši, prasīgi un uz attīstību virzoši, bet ne tādā veidā, kad gribētos simulēt un izdomāt, izlocīties utt. Nē, nemaz. Saku visu tā, kā ir, un... un... es viņiem patīku..? Ke...? Kaut kas tāds arī pastāv? Jā, pastāv. Feri ir kā radīta man, tā ir kā reliģija, kas ir uzrakstīta man. Ok, labi, es varbūt nedaudz citādāk... bet sajūta, tas fīlings... neaprakstāmi mans.
Ja arī es kaut kā nofeilošu, es tomēr te palikšu. Lai fluffy Wicca iet ieskrieties. Es esmu pilnīgi nolaidusi pa kreisi :)