Neticēju,ka tā runa ir īsta, bet laikam takš ir. Pieliekot klāt Raiņa dzejas fragmentus no lasītāju komentiem runai, sanāk viens cunftīgs 1905. gada teksts, kuru var iestudēt teātrī. Atliek tikai iedomāties tā laika dzelceļa staciju, no plāniem dēlīšiem sanaglotu taras kastu grēdu, uz grēdas vīrelis ādas mētelī(revolucionārs dzejnieks) teic stacijas dīkdieņiem, kuri tur rokās polšus un tējkannas, hrestomātisku runu:
...Tauta ir vieda un gudra. Tā saprot, ko un kāpēc, sorosoīdu spindzošo mākoņu pavadīts, dara prezidents Zatlers. Vai tādas bija aptuveni pirms pusgada Ņujorkā Džordža Sorosa dzīvoklī saņemtās instrukcijas un veltes, Zatlera kungs? Jūs varat ielikt mani cietumā, zākāt, apsmiet un pat fiziski iznīcināt, bet jūs nevarat mani salauzt! Meklējiet jūsu iespējamās nepārvēlēšanas iemeslus sevī un it īpaši savā apkārtnē, nevis Latvijas Republikas brīvā pilsonī Aivarā Lembergā.
Brāz bangas tu, naidīgā pretvara,
Mēs sniegsim tāles, kur laimība.
Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt,
Mēs tāles sniegsim, kur saule aust!
Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids,
Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!
skuju tev naidīga pretvara, bļā...
Dzejnieks piecērt ar kāju, kastes dēlīši ar brīkšķi salūzt, grēda sagāžas, orators iekrīt tartarā, nolaižas priekškars
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}