klasika

Nevaru beigt priecāties. Vakarnakt atradu ļoti, nu ļoti foršu vietu/cilvēku ar ļoti, ļoti, nu ļoti daudz, dāudz filmu, sākot no 20./30. gadiem un turpinot katrā desmitgadē pa kalnam filmu kā Everests. Dzeru pienu, rēķinu, domāju, vai pieauguša cilvēka skatījums uz dzīvi bērnam mēdz arī iedzimt un vai Hitčkoka Putni gadījumā nav parodija par sejas izteiksmēm, tfū, izteiksmi.