Atklājoties faktam, ka TA ir tuvāk nekā gaidīts, tika pieņemts lēmums tikt tam pāri - kautkādas inerces dēļ; ir pat pamatojums - bez auto ir grūti atrast citu auto. Japāņu liga ir tāda ka viss darbojas, kavējot pieņemt lēmumu par nomaiņu, un tad nāk apskaidrība, ka Okinavas dzelzs mūsu apstākļos padodas rūsai gluži kā koķete uzstājīgam kavalierim. Patiesībā, rūsē pamatā apakša, līdz ar to radot ilūziju ka viss ir OK. Ilggadējā servisā pēc iepazīšanās ar klīnisko ainu tiek izteikts minējums par 300 latiem, kas uz doto brīdi līdzinās auto vērtībai pie labvēlīgākā scenārija. Mazāk oficiālā servisā summa sarūk līdz ls200, un visbeidzot tik saņemts piedāvājums visu apakšu salabot privātā kārtā par simtiņu (tas ir tikpat, cik dod uzpircējs, kas noskrūvēs pieprasītākās detaļas un atlikumu nodos lūžņos, nopelnot abās fāzēs - just for record).
Kamēr auto bija labošanā, izrādījās ka bērnu uz skolu ar diviem tramvajiem var aizvest saprātīgas pusstundas laikā ar visu iešanu, un vismaz rīta pusē sabiedriskais kursē ļoti bieži. Ja auto tur privātmājas pagalmā tad vēl neko, savukārt daudzstāvenes gadījumā ir izvēle starp stāvvietu (tikai tagad sapratu, cik dārgi tas sanāk) un cerību, ka tavs auto uz ielas nevienam nav vajadzīgs un zog tikai kaimiņa leksusu, kurš tagad ir iegādājies garāžu un veļļuku, ar ko braukt līdz garāžai. Ak jā, tā arī ir iespēja.