Dzīve

atkal, atkal tās draņķa sajūtas
šodien bij doma ar madžu- rīt sākam jaunu dzīvi
smieklīgi, līdz pretīgumam smieklīgi- es nevaru tādu sākt jau trīs nedēļas, lai arī kā gribētos
domas ir piesietas, piesmietas .
jēgas? nav.
Sajūtas? ir. bet sāpīgas
laikam gribu uz mājām- atslēgties uz pāris dienām, lai gan skaidri zinu, ka tur domāšu vēl vairāk..
ārprāts, kā tgd gribas lai atmiņu vnk varētu izdzēst. pa posmiem.

man tīk šī doma:

Sviesta Ciba ir (...) Tava dzīve, sadirstā un veltā.