Nē, nu Tev paveicies, ka vispār ir.
Savukārt es negribu vispār novecot, ne viena, nedz ar kādu kopā.

(Reply to this) (Thread)

par novecošanu - kādreiz man šķita, ka divdesmit piecu gadu vecumā es būšu ārprātā veca, bet trīsdesmit... jāmeklē laba vietiņa kapos;)
pienāca trīsdesmit, un sapratu, ka kļūt vecākai nemaz arī nav tik briesmīgi, briesmīga laikam ir tā sajūta, kad apzinies - viss, brālīši, esmu vecs... Tādas sajūtas vēl nav. Ceru, ka tāda sajūta mani nepiemeklēs vēl kādu brīdi... Bet tie pirmie sirmie mati un rūpju rievas, tas vēl neskaitās;)))

(Reply to this) (Parent)

ir tik maz laika un tik daudz garlaicīgu cilvēku

(Reply to this) (Thread)

Jā, arī tas. Un tie garlaicīgie, brīžiem paši pat neapzinoties (ceru, ka viņi tomēr nav tādi maitas, lai atņemtu manas minūtes apzinoties, ka dara man pāri), zog laiku, kura ir tik maz, jo uzskata, ka viņiem pienākas - uzmanība, saskare, attiecības, pienākumi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mani daļa cilvēku uzskata par nevērīgu... bet es vienkārši turos pretī cik varu garām un nevajadzīgām sarunām.

maita tak! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ko ta vērot tos, kas tik parasti un ikdienišķi kā zupa skolas virtuvē vai pagājušā gada avīzes - var jau, protams, atklāt ko jaunu un līdz šim nemanītu, bet, kam tas vispār vajadzīgs?!?

(Reply to this) (Parent)

[man šausmīgi tīk būt vienai]

(Reply to this) (Thread)

Līdz reizei... man arī patīk - dienām, nedēļām, mēnešiem - vienai, brīvai un nepiesietai - var satikt tikai tos cilvēkus, kurus tiešām gribas satikt... un kat tīk...
bet tad pienāk brīdis, kad izmisīgi gribas, lai kāds tevi meklē, ilgojas, neguļ naktis un ... lai kādam tevis vajag vairāk nekā man šo kādu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tādām reizēm noder pasīvie mīļākie.
tādi, pie kuriem iegāzties visneidomājamākajos brīžos un kuri tev uzceps šokolāde kūku, uzrīkos karstvīnu un ap pus trijiem nakī dzenāsies pa rīgu, meklējot ķiršu tabaku.
un beigu beigās samīļos, bet nelīdīs aiz krūštura.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kādreiz jau uz līdzīgu teikstu atbildēju - tas tā pat kā ar cukura aizvietotāju - saldi, bet pirkstiņi nelīp;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet/tomēr/un
dažubrīd labāk ir, ja tā kafija ir pārsaldināta. nevis nav nemaz.

(Reply to this) (Parent)

jā, & briesmīgākais ir tad, ja tev vajag nevis vienkārši kādu, bet Kādu.

(Reply to this) (Parent)

no kurienes lepnā pārliecība, ka tu esi kaut kā vērta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau nesaku, ka kādam jāvada laiks ar mani, jo es dikti vērtīga padevusies;) nē, jel! Un zinu, ka patiesībā kaut kā vērta es esmu pati sev, nu, ja tā labi padomā, varbūt vēl kādam 1,5 cilvēkam:(
matemātika nav diezin ko man par labu:((
Taču pati savās acīs gan esmu visnotaļ vērtīga un kādreiz labprāt ar sevi iedzertu kādu mēriņu un papļāpātu par dzīves jēgu (nevienam nesaki, bet tā arī mēdzu darīt;))

(Reply to this) (Parent)

ļoti precīzi

(Reply to this)

labi vismaz,ja kaut viens ir.

(Reply to this)