par novecošanu - kādreiz man šķita, ka divdesmit piecu gadu vecumā es būšu ārprātā veca, bet trīsdesmit... jāmeklē laba vietiņa kapos;)
pienāca trīsdesmit, un sapratu, ka kļūt vecākai nemaz arī nav tik briesmīgi, briesmīga laikam ir tā sajūta, kad apzinies - viss, brālīši, esmu vecs... Tādas sajūtas vēl nav. Ceru, ka tāda sajūta mani nepiemeklēs vēl kādu brīdi... Bet tie pirmie sirmie mati un rūpju rievas, tas vēl neskaitās;)))

(Reply to this) (Parent)