Fadu
Krēslaina, pašaura telpa, pie galdiņiem spraigi sarunājas cilvēki jau gados un pāris tūristi. Tad pēkšņi iestājas klusums un kafejnīcu piepilda spēcīgs sievietes vokāls, kuru pavada kontrabass, akustiskā ģitāra viola un guitarra. Tie ir visi tradicionālie fadu – Lisabonas mūzikas dalībnieki.
Fado portugāliski nozīmē liktenis un mūzikas būtība ir līdzīga blūzam, proti, pildīta ar skumjām. Fadu iemieso jēdziena saudade konceptu ar divējādām ilgām – gan pēc tā, kas ticis zaudēts, gan pēc tā, kas nekad nav ticis iegūts.
Mūzikas sākumi meklējami ap 1820. gadu tieši Lisabonā, kur sajaukušies Āfrikas vergu ritma izjūta un portugāļu jūrnieku tradicionālo mūziku. Pastāv arī versija, ka fadu mūzika ietekmējusies no brazīliešiem un arābiem.
Kopumā pastāv divu veidu fadu – Lisabonas un Koimbras, no kuriem Lisabonas ir populārāks. Koimbras fadu tiek saukts par studentu fadu, jo popularitāti tieši iekarojusi mūzika studentu vidū. Šis dziedāšanas veids atšķiras ar ģitāras skanējumu un faktu, ka dziedātājs bieži ir vīrietis, nevis sieviete.
“Tiešām tu vēlies klausīties fadu?”, neticīgi vaicā portugāļu draugs – gids vienā personā. “Šī mūzika ir tikai izrādīšanās, kuras beigās visa zālē mēģina dziedāt līdzi, lai arī nezina vārdus. Jā, dziesmu teksti arī ir banāli – visi par zaudētu mīlestību.” Tomēr pēc nelielas vārdu apmaiņas mēs nonākam mazā restorānā, kur tieši pēc pāris minūtēm sola fadu! Lai arī puisim taisnība un vairums klausītāju ir paveci tūristi, mūzika nekādā ziņā neliek vilties.
Soliste šķiet iegājusi pat transam līdzīgā apziņas stāvoklī, jo visu dziedāšanas laiku tā arī neatver acis. Savukārt mandolīnas formas instrumentu ar plakano dibenu un pāros saliktām stigām,guitarru, spēlējošais vīrietis viegli šūpojas un apgaismoti smaida. Pēc laiciņa dāmu nomaina kungs gados, kurš tikpat izjusti izdzied par meiteni, kas viņu pametusi un tāpēc viņš dzīvē nesaredz jēgu. Kad fadu ir galā, zālē atskan vētraini aplausi un tik tiešām, uz beigām publika sāk palīdzēt solistiem ar dziedāšanu.
Par pirmo fadu dziedātāju tiek uzskatīta Marija Severa. Viņa ne tikai bija pirmās portugāļu skaņu filmas (1931. gadā) varone, bet arī skandaloza personība un viņas garīgā ietekme uz fadu attīstību tiek uzskatīta par milzīgu. Ne velti dažas fadu dziedātājas uzstāšanas laikā par godu Marijai Serverai apliek melnu šalli.
 Savukārt 20. gs. par ievērojamāko dziedātāju tiek uzskatīta Amālija Rodrigiša, kura fadu populāru padarījusi ne tikai Portugālē. Un nonākot mūzikas veikalā, tieši šim mūzikas diskam es nevarēju vienaldzīgi paiet garām, jo pat skeptiskākie portugāļi atzīst, ja vēlies baudīt fadu, tad sāc ar klasiku un pārbaudītām vērtībām.
Autore: Liene Lapševska, iCelo.lv (c)
Nu vienkārši es šonakt atkal klausīšos Fadō |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}