Aug. 1st, 2008 09:06 am dvēseles stāvoklis santehniķis, kas pamodina 8 no rīta.
bītlu dziesmas sākums 'love love love' izklausās pēc 'bla bla bla'
brīvdabas kinoteātrī filma ir forša. wonderland skatās debesīs un uz lidmašīnām, kas ieslīd rozā mākoņos un tik ļoti grib dalīt debesis (go jane, go), ka izvēlas iemigt. tā ir kļūda, jo pamošanās trausluma sajūta, atrodoties nepareizā vietā.
viņa turpina smaidīt. tikai no bītliem izvēlas savu pamešanas dziesmiņu- let it be. protams. un patiesībā veselu playlisti, dziļdomīgi iedēvētu par knowing you, knowing me. pilna menueta, abbas, skumju gauddziesmu utt.
pazuduši enerģijas avoti.
viņa spēlējas ar telefonu, un saņemas nezvanīt mikam. nezvanīt nevienam. nezvanīt kafijai.
no rītiem, cepot pankūkas mazajiem snurķiem, tās izjūk un neturas kopā. lai arī wonderland pankūkas ir slavenas.
vakardien aizstāvējos ar nezin kam piederošu citātu 'kurš teicis, ka lai mīlētu stipri, jāmīl reti?' treniņš. katrreiz sanāk stiprāk tātad.
katru cigareti viņa aizdedzina no iepriekšējās. bet pasaule nav īsti piemērota būt par apraudamo plecu. alij, teiksim to vēlreiz abas reizē.
'i've been dumped before. it's not pain i'm feeling, it's nostalgia'
jāaizver durvis. jāizslēdz gaisma. šī sajūta parasti labi transformējas burtu virtenēs. mūzika un pildspalva. 1 comment - Leave a comment |