| |
[6. Okt 2008|19:28] |
Gāju meklēt visus izsalkušos zvēriņus un atradu šūpoles. dziedāju un domāju par to, ka vienam vajag būt daudz ātrāk, jau pavasarī. Citādi neko nevar ieraudzīt.
Piemēram, visas dzeltenās puķes garajos kātos, kas izskatās gandrīz vienādas, bet esot pilnīgi, PILNĪGI dažādas, pamanīju tikai tagad, sekundi pirms viņu aiziešanas. Tā tas notiek, ja cilvēks nav viens. Neko vairs neredz. |
|
|
