09 October 2011 @ 08:19 pm
dzīvot piesātinātu dzīvi  
man ir daudz visādu šausmu sapņos, bet tik un tā gulēt ir brīnišķīgi, es to varētu darīt daudz biežāk un ilgāk, nekā jau daru, vismaz man tā ļoti šķiet

piemēram, nesen bija sapnis, kurā man pie pēdas pielipa kaut kāds jocīgs augs, kas izskatījās kā kartupeļu asni, tikai tievāki - tādi balti asni čupiņā, ar zināmu caurspīdības piegaršu; es tos noplēsu, bet pēc brīža tas bija atpakaļ, it kā iesakņojies un auga ārā no manas pēdas. un es tikai plēsu, un tas tikai auga, un es biju dusmīga un nobijusies un nevarēju vilkt kurpes

vispār jāsecina,ka pēdējā laikā man slīdzinoši bieži ir tādi sapņi, kuros kaut kādi svešķermeņi jāvelk ārā no ķermeņa, agrāk arī tādi ir bijuši, bet tagad liekas, ka biežāk

-
vēl man sapnī bija sekss ar puisi, kamēr viņa meitene bija kaut kādā blakus mājā vai blakus istabā vai kā tā, un viņš visu laiku nervōzi skatījās apkārt un gaidīja, ka/vai viņa nāks. bija viņas dzimšanas diena vai kaut kādi citi svētki, vai arī viņa dzimšanas diena, es tā arī nesapratu. tas vispār bija tā jocīgi, jo tā bija viņa ideja un viss bija izrunāts, ka mums nav nekādu nolūku, he just has to have this, un man bija vienalga, nav jau ne vainas apmierināt cilvēku vajadzības. mēs bijām tādā telpā ar purpursarkaniem drapējumiem uz sienām un lielu galdu ar tādu pat galdautu, zem kura tad arī bija mūsu sinful nest, hah

jau pēc kāda laika viss strauji beidzās ar to, ka varēja dzirdēt, ka meitene laikam nāk,
so he tucked his shirt in his pants and bolted, bet tas viss kopumā bija tik lietišķi, ka man nebija ne smieklīgi, ne bēdīgi, es sēdēju uz grīdas un jutos ļoti mierīgi, lai gan man bija mazliet žēl, ka puisim tomēr tāds stress; atceros, kā viņam no uztraukuma vienā brīdī strauji nosvīda piere
 
 
( Post a new comment )
rrr: paslēpties tumsā[info]rr_rrr_r on October 10th, 2011 - 12:03 am
es šorīt pamodos no briesmīga sapnīša.. attapos vēl kinda pusmiegā sapnītī, kad mēģināju novilkt sev zeķi un spārdījos, jo sapnī es biju iekāpusi zirnekļu kaudzē un mēģināju nopurināt tos, kā arī atbrīvoties no tā, kas supposedly bija ierāpojis kurpē.
un mirkli pirms tam es nositu čūsku ar grābekli. un tā prata tā reāli augstu lēkāt un tas bija viss ļoti dīvaini, ļoti satraucoši.
pie tam turpināja justies ļoti īsti un raizējoši arī tad, kad biju ar apziņu, ka tas tomēr ir sapnītis, lai gan vēl ne pavisam pamodusies.
puff

žēl, bet es pārāk reti atceros sapnīšus, lai varētu samanīt kaut kādas līdzības un atkārtojošus elementus tajos.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on October 10th, 2011 - 12:07 am
var jau trenēt to atcerēšanos, visus sīkumus, ko atceries, atsaucot atmiņā, lai cik niecīgi tie nebūtu un kkur piezīmējot, un ar laiku sāksi atcerēties vairāk un vairāk. ja vēlies, protams
(Reply) (Parent) (Link)