03 Oktobris 2010 @ 17:16
Piecdesmitgadnieka krīzi es piedzīvoju divdesmit gadus par agru.  
Brutāli pamodināts svētdienas rītā. Azikaitinājums ir milzīgs. Zemē izmesta diena. Kā tāds dalbajots stāvu uz terases un ar binokli kokos meklēju putnu būrus. Gulēt mašīnā ar vairs nemāku. Bērnība laikam beigusies. Vienīgais sasmēlos labus citātus no sava vecā sirmā. Karavīriem mēdza teikt: smags treniņš, atvieglos darbu kaujas laukā. Un tas attiecināms uz jebkuru jomu. No sākuma ir grūti, ar laiku paliek vieglāk. Jo pēc pacietības, nāk izturība.
Dzīve ir kā garš vīkends, ko pavada, dzerot burbonu ar kolu un klausoties Beriju Vaitu. Un tad vēl tās debīlās violetās velveta bikses.