| |
 | Jun. 2nd, 2013 @ 11:32 am  |
|---|
|
graudi saperināti atkailināti graudiem galva stāv uz apmales sienas kustas ejiet kustēties d d d irsis ko tu glaudi tauta sauja dienas lejā skaisti klaji lauki atkailināti auni ar balerīnu baletu ar dziesmu sinepēm ar galvas mijēju orķestriem okšķeris brezenta palmā skatās aukšā balvu tauta skaita lūgšanas aizejiet kalnā uznāciet lejas saksijas aunā valdugunis mednieku skujas auskaru bums dun auskari baseina piltuve aukstu uz atvadām galvas lielajā auskaru tējnīcā gaisma gliemežu varavīksnē baigi jau nu daudz to lūgšanu atskaites dienas pēdējā mitā gaisma ir ievarena garena skaitliski apskaidrotu atkailināta auskaru dienas ir lieliski saspiestas sakairinātas atkailinātas aizkustinošas auskaru pēdas ir bravūrīgas un lēnas dienas ir gaismas aizkadra balsī mēness ir saspiests un atkarībā no tā, kā tas izskatās balsī daudz no mūsu varenības klaniem mēģina atnest savas balsis pret visu esošo un gandrīz vai ierakumos atnesto gaismas parikti un sintaksi ar gaismas atkailināto augumu un dienas ir raženas, ja tām apkārt ir sakairināta āda un dienas un dienas ir leknas kā zāle uz stobriņu auskariem un gadskaitļiem manekeniem manas prasmes to ir atnesušas atpakaļ no vienas vēsmu kopas uz augšu raujas dziesmas pavediens un mēness ir vienīgais ādas vēzis ko neviens nav sapratis ar klēti maizi raudzē stārķis raujas augšā bizbizmareks dienas vidus jau tāds paklups tas ar atkalredzēšanos iztiks briesmu lietas tautas skaita sliekas skaisti palikt pusmēnesī augšā likties gulēt atkailināt ausis ar drupaču tiešo triecienu bezmērķa auskari ir izdzirdējuši aizsilnieka briesmu dālderi un dienas ir vienīgais, ko miegs pacēlis pāri austerēm guļot pa pravieša gaismas gadiem mans pēcmāsas mēnesis skaidri pateicis savas pleskavas šosejas atnesis biezpienā sapircis gaidīšanas austrumnieks gaida un ēvelē ievēl un pavēl un sastājas galvgalī izdzirdēt skaidro putuplasta iesnu vezumu un miegs raustās apkures katlam no viena sāna pieslieta kas tur raud tur auskari bazūnē un pazūd krūmos miljons vērts no vienas pēcdarījumu asiņu skaldnes izvirzīts kāds ko nepaņem krūzē līdzi uz biezpienu saderi ar kaņepi piparu atņem sev brīvību mūllāpa aklajās briesmu rīklēs atkailināts kāds no promejošajiem dzīves gādīgajiem bilžu tērētājiem skuju paviljonu leknajiem griezīgajiem bocmaņiem klona plēsējiem mitriķiem šķīlējiem mēs no savas kulbas redzam amoniju un tam apkārtmērs kā stalonem kultūras nama foajē gliemežu drāts. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}