Vasara un dūmi -

Paldies, lemurs, par "Nolādētajiem toskāniešiem", tiešām bauda lasīt.
Tā kā parasti esmu nevis lasītāja, bet skatītāja, attiecības ar Malaparti līdz šim bijušas caur kino. "Il Cristo proibito" ("Aizliegtais Kristus") viņš pats raksta un režisē cēlo, bet mazticami patētisko varoni.
"La pelle" ("Āda") ir interesantāka, tur Mastrojāni spēlē it kā pašu Malaparti, nezinu gan, cik tam sakara ar patiesiem biogrāfiskiem faktiem, bet arī tur tāpat kā lielākajā daļā itāļu antifašistisko filmu ir mulsinošs nenoticēšanas moments - līdzīgi kā tad, kad par kinohroniku no Loreto laukuma, kur pakar apgānīto Musolīni līķi, mēģina iestāstīt, ka tauta tur ieradusies svinēt varmākas galu, kaut viņu sejas saka ko pavisam citu.

Bet "Toskānieši" ir cita opera un patiešām bauda.