un tad tu taa wienkaarshi pawer manas durwis un ienaac. ciemos. paglaudi manas weesaas plaukstas, noskuupsti un saac atkal jau runaat par ieshanu. mokoshi nowelkot...maajaas.
Es tev paldies. Par klusu gaidīšanu. Par klusu, klusu. Un tad tur es un tu. Un paldies vispār. Tev. Ka tu vienkārši esi. Te droši vien nav par tēmu. Un tā. Bet es tev gribēju pateikt. Un nekad nevaru saprast vai SM aiziet. Un vēl vakar likās, ka kaut kā es aizgāju un ieejot istabā sapratu, ka neesmu līdz galam atvadījusies. Nepabeigta sajūta. Tā, ka ne līdz galam.
Pasēdēt šūpolēs un skatīties debesīs. Cauri ozola zariem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}