|
28. Apr 2005|11:47 |
Es tev paldies. Par klusu gaidīšanu. Par klusu, klusu. Un tad tur es un tu. Un paldies vispār. Tev. Ka tu vienkārši esi. Te droši vien nav par tēmu. Un tā. Bet es tev gribēju pateikt. Un nekad nevaru saprast vai SM aiziet. Un vēl vakar likās, ka kaut kā es aizgāju un ieejot istabā sapratu, ka neesmu līdz galam atvadījusies. Nepabeigta sajūta. Tā, ka ne līdz galam.
Pasēdēt šūpolēs un skatīties debesīs. Cauri ozola zariem. |
|