draugi domā ka es miris
ienesiet draugus greznās glāzēs
es gribu skatīties uz viņu zābaku stulmeņiem
viņu lakotā melnā āda mani šedevrē
es gribu jūs uzaicināt uz deju, lēdij
un jūs madmazel, es drīz ieslēgšu rāciju
miegains šis rīts, kad tieši mosties laiks
kad iepriekšējā vakara balle nav bijusi nekāda lētā
nekāda dzīvokļa tarakānu ballīte
ar diklofosa fasādēm
bet gan balle greznā pilī, mansardā ar sulaiņiem un dārzniekiem
ar virtuves personālu, istabenēm, garderobistēm
jā par to visu maksā mans mantojums
padodiet zirņu karieti es aizbraukšu uz ezeru ieēst pastēti
es gribētu jums pabērt dzeju no šī greznā izdevuma
es gribētu starp gulbjiem gulēt
tie ar saviem stipriem spārniem mani turētu virs gultas
un es naktszeķēs klunkurētu pa mēnesnīcu
un man birtu ārā zobi, es izdiltu kā kaucošs cietais disks
izlidotu pa rācijas perimetru jūs mani līdz rītam savāktu
līdz brokastu laikam es jau būtu gatavs lidot
transatlantiskā lainerī pa okeāna dubļiem
man kajītē būtu viena lieka mākslīgā kāja
un priekš rokas man būtu sagādāts spieķis
dārgumu lādē būtu vairākas apģērba kārtas
un citā kastēs mobilā cepuru kolekcija
es izietu uz klāja un sāļais vējš saceltu ažiotāžu
mēs iebraucam jaunajā pasaulē. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
