Nesen bija saruna, ka vecums nav trūkums, bet ļoti bieži nāk komplektā ar briedumu. Kā mēs turam līdzi jaunuļiem, bet tur kur vajag bašku, mēdzam būt vienkārši pieredzējušāki. Šodien man raksta kolēģis, kurš vēl nesen taisījās par baigo gudrinieku, a tev nav saglabājies tas un šitais. Aber es jau teicu, ka šādi viņš leksies līdz pirmajai reizei.
Protams es zinu, ka arī vecie suņi mēdz aptaisīt pakaļkājas, bet tas vismaz nenotiek priecīgi rejot :)