Manuskripti.

Un kad laidos murgainā, niezēšanas pilnā miegā (precīzāk būtu teikt - galva sāka atslēgties no reibšanas), tadammm!!! ar izcili tizlu melodiju (nezinu kurš man viņu nomainīja) mans telefons skaļi sāka ziņot par zvanu un paceļot telefonu uz stulbo jautājumu - Vai tu jau guli? es atbildēju ar - es tevi nositīšu losi. Protams pirms tam, netīšām izlaidu, vēl noskaidroju tādu sīkumu, ka zvanītājs ir neviens cits, kā Vents, kurš pirms 2 mēnešiem vnk izgaisa no zemes virsas. Pēc pusstundas vari iznākt ārā? Jā, kāpēc gan ne, ja reiz aizmigt otro reizi man točna vairs neizdosies. Pie kājas tas, ka rīt agri jāceļas, pie kājas tas, ka no tavegyla mana galva ir kā spainis. Tā jau nebūs Lelde, kas nestopēs viena uz Valdemārpili, nebrauks ar taxi 2os naktī uz pārlielupi un galu galā nelīdīs naktī ārā pa vannasistabas logu tikai tādēļ, ka viņai kāds palūdza, JO viņa taču nezin tādu vārdu kā nē.



ĀMEN.