Satriecoši skaists rudens un satriecoši jauka diena, tāda, ka pat elpot skumjas liekas skaisti, tāda, ka nav nožēlas par to, ka neesi mākslinieks, jo tādu skaistumu uzgleznot nevar, to pat nevar ieslodzīt vārdos, padarīt par rāmīti pie istabas sienas, jo katrs darbs pret to liktos kā parodja.
Nokājots maršruts Āgenskalns -> Autoosta -> Vecrīga -> Barona iela -> Vecrīga -> Āgenskalns. Un pa ceļam satikta sen neredzēta paziņa, ar ko bija tik jauki patērzēt un aizņemt kādu ceļa gabalu.
Redzēju lejarkastnieku ielas malā. Tik jauki, jo sen sen neesmu ne redzējusi, ne dzirdējusi, kā kāds to spēlētu.
Šī diena pat ir tāda diena, kad gribas atvainoties apkārtnei par savu iespējamo netaktiskumu vai sarkasmu, kas reizēm laužas uz āru. Tāda nu esmu.Mirkļa lamatas manās miesās: aizrauta Balsis galvā un aiz tās: Coco Rosie- Rainbowarriors |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
