Nopietni un nevisai...

Ja neskaita to ka visa ģimene ir mājās, un to ka man ir paģiras un pēc 2 stundām jābrauc uz darbu...šodien jūtos normāli... Man vispār patīk tādas mērenas paģiras, jo tad galva spēj strādāt pārsvarā tikai uz to kas redzmas priekšā, vai tā būtu grāmata, datora ekrāns, vai tv...un domas neklejo pa nekādiem sevis meklēšanas un pašanalīzes labirintiem! Kad vel mācījos videnē...parasti tusējām/dzērām 6dienas vakaros, un tad 7dien visu dienu varēja mācīties, jo kā jau teicu galva spēj strādāt tikai uz to kas priekšā nolikts, un nenodarbojas ar blakuslietām! Jo vispār esmu briesmīgi ziklaidīga ar hronisku koncentrēšanās nespēju!

Šorīt mani gan pamodināja tāds elles sātans...Māte kas atbraukusi no laukiem ar kartupeļu maisiem, zvēro dusmās ka nevar atrast pagraba atslēgu!!! Es jau iztēlojos kā viņa piepilda savus draudus iegāzt kartupeļus mūsu gultā 0_0 Bet tad atrada atslēgu pati savā jakā kautkur... Tā nu sākas mani rīti...ar sirēnām, kas skan no datorspēles, ko Muris spēlē, vienreiz pamodos no tās ierakstītās telefonsarunas ar to slepkavu/tēvu, kas pārgrieza savai meitai rīkli nesen... Citreiz pamostos ļoti vēlu, jo Muris man uzsedzis savu segu, lai es guļu un netraucēju viņam sēdēt pie datora...!!!