| |
[16. Dec 2025|00:47] |
Turpinot iesākto tēmu, droši vien ļoti daudz cilvēku ir apzinājušies, ka viss nonāks miskastē, bet - ir arī cilvēki, kas spēj savākt kaut kādu kapitālu, ko atstāt to saviem pēcnācējiem - kaut ko, ko būtu jēga mantot, tie, iespējams, skatās uz šo visu savādāk. Kad mirsti tu pats, neko paņemt līdzi nevar, bet tu vari vismaz atstāt kaut ko aiz sevis, kas būtu noderīgs. Es iedomājos par vienu ģimeni, kas man personiski zināma, kur tēvs ar labu izglītību visu mūžu ļoti strādāja kā īsts darbaholoķis un tad negaidīti nomira un vienīgais, ko dēls saņēma kā piemiņu no viņa bija 2 fotogrāfijas un viens āmurs.
Tas āmurs, starp citu, bija īpašs, skaists oldschool dizains + tas varēja pārtapt arī par skrūvgriezi. Tas gan, protams, ir sīkums, jo viss fons, ko tēvs iedeva man šķiet neatsverams un joprojām atbalsojas viņa dzīvē (kaut vai tikai salīdzinot ar to, ka man tajā vietā ir pilnīgs tukšums par kuru man ilgstoši nebija ne jausmas). |
|
|
| Comments: |
Vieniigais mierinaajums, ka eksistee stoiciska pieeja shaadiem human conditions, un maza bet iespeeja, ka ir dziive peec naaves, kas subjektam var shkjist daudz patiesaaka nekaa mirkliigaa Zemes esiiba. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}