Es braucu uz laukiem opie dubļiem un kauliem un vēja. Mācīšos nebūt balta lapa. Un starp cilvēkiem uzturēties.

Un man pirms divām dienām kā akmens pa galvu iesita apziņa, ka es tos divus cilvēkus mīlu. Tā pa īstam pavisam ļoti. Gribējās pateikt, bet varbūt pārprastu.