Novembris 27., 2011
| 17:30
Rudenīgs skats no manas vakardienas pastaigas.
Visu dienu pārdomāju par to jautājumu pie iepriekšējā ieraksta, vai es esmu lietuviete. Ja kāds man to pajautātu gadu atpakaļ, es šausmās zaudētu samaņu, jo nezinu kapēc man likās, ka būt nosauktam par lietuvieti ir briesmīgs negods. Lai gan, ja man tagad jāpamato kapēc, es nemaz nevaru atbildēt. Bet vienu gan zinu, ka necietu lietuviešu valodu, jo likās, ka tāda asa, un, ka viss lietuviski skan it kā viņi visu laiku kādu pamatīgi aprunātu rupjiem vārdiem. Kas to būtu zinājis, ka gadu vēlāk, visa mana pamatkompānija, ar kuru izklaidējos ikdienā, būs tikai lietuvieši. Esmu mēģinājusi draudzēties ar citiem, bet kaut kā ar lietuviešiem veidojas vistuvākais kontakts, laikam tās mentalitātes ziņā. Es zinu, ka man patiešām ir paveicies ar tiem cilvēkiem, kuri man ir, jo tāpat ir viņiem visādas melnās avis (tāpat kā latviešiem), bet esmu visā visumā ļoti pārsteigta cik ļoti atvērti viņi ir, cik ātri pieņem savā starpā un cik ļoti pastāv par savējiem, un svešā valstī turās kopā, neskatoties uz to, ka katrs nāk no saviem dzīves līkločiem, un varbūt savā valstī daudzu ceļi nekad nekrustotos. Un valoda? Es to esmu iemīlējusi, haha! Man gan vēl ļoti grūti iet, nezinu kāpēc, bet standarta eiropas (nu tur franču, itāļu, spāņu) valodas pieķerās daudz ātrāk, nekā anglijas iebraucēju gals - lietuvieši, poļi, slovāki utml. Vakar Mindaugas man prasīja cik daudz es zinot, teicu, ka neko daudz nezinot, bet kad sāku skaitīt vārdus, frāzes un izteicienus, kas aizķērušies, tad nevarēju apstāties. Kaut kas man tur tajā smadzeņpodā tomēr aizķeras.
|
Comments:
Es jautāju tikai un vienīgi tāpēc, ka pati esmu lietuviete un, ja nu kas, vienmēr esmu uzskatījusi, ka ir gods būt lietuvietei.
oho, kas tik neatklājas! tu esi dzimusi lietuvā vai latvijā? kā sanāk, ka esi latvijā? ahā, man tik interesanti :) kā redzi, man pret lietuviešiem šobrīd ir izveidojies īpašs siltums un ir kauns, ka agrāk bijuši kādi stereotipi vispār. bet viss nāk ar laiku.
Dzimusi un augusi Rīgā, gājusi latviešu skolās :) Omīte un opaps padomijas laikā no Lietuvas laukiem pārcēlās uz Rīgu, sadzemdēja te bērnus (manu mammu tajā skaitā) un pēcāk aizbrauca novecot atpakaļ uz Lietuvu. Bērni, protams, palika Rīgā. Principā, tautību skatās pēc tēva, so formāli esmu pa pusei latviete, pa pusei poliete, bet vecāki kopš bērnības pa vasarām veda dzīvoties uz Lietuvu pie omes, mamma arī bērnībā ar mani lietuviski runāja, un kaut kā tā sanāca, ka visas tās skaistās bērnības dienas Lietuvā un lietuviešu valoda izveidojušas mani vairāk lietuvisku, kā latvisku. Es neko nesaku, protams, ka tas, ka visi mani draugi ir latvieši, atstājis uz mani iespaidu, taču man labāk patīk domāt par sevi kā par lietuvieti - man lietuvieši labāk par latviešiem patīk. Vienmēr baigais prieciņš kaut kur izdzirdēt lietuviešu valodu, un, kad sabrauc leišu radi, tad vispār ir oosam - visi ir tik skaļi un tik dzīvi, un tik temperamentīgi, salīdzinot ar tipiskiem latviešiem, ka es aiz priekiem nezinu, kur likties :D
mans iekšējais latvietis mazliet iekšā sažņaudzas un gribās uzreiz kaut ko baigi sākt strīdēties pretī, bet esam lieli cilvēki, haha, un jā, lietuvieši ir diezgan ōsm :)) katrai tautai ir kaut kas savs vienkārši. es vienkārši novērtēju, ka dzīve man ļauj iepazīt citas tautas un kultūras. nedaudz apskaužu tevi par to, ka tev ir bijusi tik multikulturāla vide un, bez šaubām, ir interesanti uzzināt par kādu cibiņu kaut ko, kas varbūt ir nedaudz starp ierakstiem izpalicis :) |
|
|