1. Septicflesh - 61x
Man viņš nez kāpēc dalās divās daļās last.fm. Šis ir bijis tiešām Septicfleshīgs mēnesis. Klausījos pamīšus ar Bēthovenu vairākas reizes. Perfekti saskanīga pleiliste.
2. Rome - 55x
Neliels pārsteigums, lai gan līdz šī raksta pabeigšanai gan jau trešā vieta būs apdzinusi otro, jo uzlikta skanēt pirms kādām 15min. Rome nebiju samērā sen klausījusies. Man ir atsevišķas dziesmas, ko klausos regulāri arī kaut vai pa vienai, bet Rome kaut kā sanāk klausīties vai nu nemaz vai daudz. Patiesībā tā ir ļoti dīvaina mūzika tādā ziņā, ka es viņu varu klausīties gan fonā, gan gulēt tumsā aizvērtām acīm un tikai klausīties, gan daļējā fonā, bet ir jābūt ļoti konkrētam Rome garastāvoklim. Vēl dīvaināk - Rome garastāvoklis ir ļoti dažādos garastāvokļos. Var būt apcerīgais Rome, sāpjpilnais Rome, priecīgais Rome un līdzīgi. Viss šis Rome tika noklausīts vienā dienā, kas bija melanholiski dzidrais Rome garastāvoklis.
3. IAMX - 56x
Jā, tajā brīdī, kad sāku, bija 54x, kad beigšu gan jau kādi 59x, bet uz to brīdi bija tā.
Šī varētu būt no pilnīgi ilglaicīgām mūža mīlām, bet es jau jūtu, ka pirmā histērija pāriet. Skaidrs, ka es viņu sākšu klausīties arvien retāk. Taču dziļums nezūd, ik pa laikam atklājas kādas jaunas sakarības, kaut kas vēl saskanīgāks. Viņš ir viens ģeniāls ķēms.
4. Omnia - 49x
Pavasaris man bieži ienāk mūzikā ar folku, sevišķi tik patiesi nevis tizli priecīgu grupu kā Omnia. Arvien vairāk iepatīkas "Call me Satan", tā kļuvusi par manu rituālo dziesmu.
5. Dogstar - 29x
Par šo grupu man vīrs jautāja, vai es viņu klausītos arī tad, ja tur basu nespēlētu Kianu Rīvss. Atbilde bija - nē, jo es viņu tad nekad nebūtu vispār pamēģinājusi klausīties. Tā ir grupa, kuras stilā ir pailgi jāiebrauc. Ļoti nepretencioza un arī pamuļķīga mūzika, bet izsauc man tādu tukšas, vieglas galvas sajūtu, kā gandrīz nekas cits. Mana galva parasti ir pārmocīta, bet šis, esot tomēr gana kvalitatīvs, lai nebūtu pavisam tizli, mani tā nomierina ar savu seklumu un nejēdzību, ka tīri prieks. Un galvenais, ka viņi paši lieliski apzinās, ka vismaz 90% slavas viņiem no nemaz ne tik izcilā Kianu basa. Tas ir tāds dzirdams prieks par procesu. Es kaut kā iedomājos viņus mēģinājumos līgsmojam un ākstāmies līdz krišanai. Tā ir ļoti jauka sajūta. Tādi mīļumiņi viņi ir.
6. David Bowie - 26x
Zin kā... nu nav viņam laba balss. Nesitiet... bet nu nava. Kad viņš izbeidzās, taču neviens neteica, ka "aizgājusi 20.gs balss" vai kā citādāk. Viņa balsi vispār neviens nekur nepiemin. Jā, viņa tembrs ir ļoti patīkams un noti noturēt viņš māk, tāpat balsij piemīt individualitāte, ko nevar sajaukt ne ar vienu, bet tai nav spēka. Tas patiesībā ir gadījums, kādiem būtu jādod iedvesma man - tas ir cilvēks, kam daba nav devusi nekādu īpašo balsi, bet kas kļuvis par mūzikas Dievu, pat ar lielo burtu.
7. Pain of Salvation - 25x
Murr, nu šito es tiešām kniebtu uz skatuves, ja viņš piedāvātos. Tāda aizturēta, bet dziļa seksualitāte piemīt šai balsij, un purniņš burvīgs. Jo vairāk klausos, jo vairāk iekāroju. Mīlēt nenāk ne prātā, bet iekārot gan.
8. Manes - 24x
Pretrunīga grupa manā vērtējumā. Ir kas ļoti patīk, ir kas ne pārāk, bet viss ir vismaz labs fons, ja ne labāk.
9. Elderwind - 22x
Šo es grūti panesu Martā. Ar depresijas mazināšanos man pat dažas dienas bija uznākusi sen nepiedzīvota mānija, un šī grupa manu sirdi aizskar tik tieši un nepastarpināti, ka tas ir bīstami. Bet bez kaut kā tāda arī grūti.
10. Shining - 21x, patiesībā par kādām 6h mūzikas vairāk.
Izrādās pastāv kādas mājas, kur mani viesos 6h baro ar Shining. Kaut ko tādu nebiju vēl piedzīvojusi. Vispār tā ir grupa, kas manā draugu lokā galīgi nav cieņā, un pat visur kur apkārt nav manīts, ka Latvijā klausītos. Taču Kvarfijs ir mans dārgumiņš, ko iekārot kopā ar vīru, viņš (sev pats par šausmām) ir man... svēts :D
Tālāk seko Placebo, Hekate, Nick Cave, Ashram, Bear McCreary, Gjallarhorn, Led Zeppelin, Tenochtitlan, Porcupine Tree, Crystalic, Jelonek, Carach Angren un Ludwig van Beethoven no 20-11x.
Pēdējais patiesībā būtu daudz, daudz vairāk, bet viņš man lēnu kāpj uz augšu, jo vairākas operas un simfonijas ir pat 70min blokos, ne pa atsevišķām dziesmām.
Rakstīts ir pamaz, lai gan ir, rakstāmās mūzikas arī maz. Samērā daudz grupu, ko esmu klausījusies kaut kad senāk, bet pēdējā laikā maz. Tas laikam saistīts ar to, ka esmu daudz domājusi par to, kas es esmu un kas ir manis definīcijas, ar mani saistītās lietas. Kaut kā patīk šī liste. Nezinu pat kāpēc. Tāda kā smuka :D
P.S. IAMX tomēr beigās uzvarēja pat pirmo vietu - jau ir 62 klausījumi, iet 63. Vispār šis kāpj uz augšu milzīgā tempā arī "All time listē", esot jau 15. vietā, apdzenot grupas, kuras klausos jau 6 gadus kopš paša sākuma. Līdzīgi notika laikam tikai ar Beyond Twilight un Psychotica.