|
Marts 10., 2015
22:13 - Pasaka mazvērtības kompleksu māktajam draugam Kādu dienu, kad ezītis uz brīdi bija atritinājies vaļā mierīgs, priecīgs un pateicīgs, viņš jau nākamajā mirklī pēkšņi satraucās - bet ko es savam draugam varu dot?! Neprotu cept ābolus, neesmu sevišķi saimniecisks un manā midziņā ir tik maz vietas. Jokus visādus zinu, bet tos daudzi zina. Varētu, kā grāmatās raksta, "vienkārši mīlēt un būt", bet to arī citi dara, un visiem pat laika nepietiek. Dažreiz pat sanāk, ka pa īstam mīlēt nozīmē nebūt un nedot, lai draugs var atpūsties vai pastrādāt. Un reizēm pat samtā un zīdā ietinies esmu nejauks un durstīgs. Ezītis atkal saritinājās cietā, raupjā kamoliņā, nemierīgi grozījās un saskuma pavisam drūms. Draugs pielika vaigu pie durstīgā kažociņa un teica: - Kuš, negrozies tik ļoti, tavas adatas jauki kutina un raisa man galvā visādas domas. Tikko, piemēram, iedomājos, ka jāuzraksta iesniegums. Bez tevis es varbūt nebūtu iedomājies.
|
Comments:
šis ir labākais, ko es šodien esmu izlasījusi, paldies
| From: | yoko |
Date: | 11. Marts 2015 - 20:11 |
---|
| | | (Link) |
|
fooorši:) |
|
|
Sviesta Ciba |