|
|
|
Marts 9., 2015
18:42
diezgan ilgi lauzu sevi un mocījos, kā tas būs pamest skaisto dzīvokli, kurā viss bija ander kantrōl, nekā lieka, tīrs un skaists, un tāda balta siena, uz ko skatīties visas gaismas, vislabāk patika, kā ziemas krēslā lēnām krāsojās maigi zils, bet tagad, pēc četriem mēnešiem viss ir pretēji, nekādas kontroles, viss plūst un mainās, un es tikai skatos uz to, mazliet brīnos, cik normāli jūtos savā otrajā pop-up dzīvoklī, šodien atnāca lattelecom montieris, es viņu pilnīgi kā mājās sagaidīju, vecajās treniņbiksēs, nenovēršoties no savām aktualitātēm, ēdu, dzēru, pīpēju, būtu viņš atvērtāks, vēl paprasītu, vai tad tiešām jau prom ies, tā pielāgoties spēja ir ērta, bet biedējoša arī, es varētu arī visādām šausmām tādā pašā mierā pielāgoties
M ir tāds skatiens, no kura es saprotu, ka, pag, šitas nav ok, es gribētu to izmantot arī kā attālinātu pakalpojumu
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
