es nezinu, kas man ir uznācis pēdējo pusotru nedēļu. es riju kā nenormāla. bet, ja līdz šim tas bija normas robežās, tad šodien... diena iesākās labi, bet tad nāca vaļā jogurti, šokolādes, šķiņķis ar puraviem, čili čipši, sokolāde, čipši, marcipāna kliņģeris ar pienu, tad bija atkal par saldu- čili čipši, siers un biezpiena krēms. un jāņem vērā tas, ka es piena produktus un miltu izstrādājumus neēdu. (tas viss 20min laikā) likās, ka es atstiepšu pekas. un pats drausmīgākais ir, ka, pat ja es pārēdos, es nevemju. (esmu pat mēģinājusi izvemties pati, slima būdama un kko nelāgu apēdusi, bet nefiga(tā kā bulīmija man nedraud)). un vispār, kas tā par huiņu? kur ir mans stiprais raksturs? kāpēc kaut kāda masu psihoze ir pārņēmusi manu prātu? tā jau šodien no rīta bija bik slikta dūša, ka vakar apēdu mazliet vairāk kā parasti. kas mani gaida rīt? un garastāvoklis arī ir izcili riebīgs un gribu čurāt, bet slinkums līst ārā no gultas mļe
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On November 1st, 2010, 11:37 pm, dunkelheit replied: nu, es par to domāju, tomēr man viss ir labi un arī pārēšanās nav raksturīgs problēmu risināšanas veids. tad vai nu stāvoklī vai arī medžik :) On November 1st, 2010, 11:46 pm, dunkelheit replied: mana mamma kā psihologs saka, ka man vienkārši vajagot audzināt raksturu, ka tur visas manas problēmas sākas. pārāk impulsīva tā teikt, tikai tas reizēm aizmirstas :)) |