|
Es nemeloju, sakot, ka pasaule ir globāla, jo tikai pēc kārtīga sprinta var saprast garīgo skolotāju baltās dusmas. Es biju uzskrējis barankai uz varžacīm un viņa man spieda rokā saņurcītu naudaszīmi. Es to ieliku kabatā un aizgāju pa pliko ziemu. Ceļā satiku Zupu, Saļaru un Koļu Brecgēnu. Salējām spaiņos saļaru un gājām pakot kastē un kastītēs - katram pēc padarītā, pēc nopelna un pēc grēciņa ar heroīna čekiņu pa smilšu pieputinātu agregātstāvokli un mantrausīgajiem bērneļiem pa mutīti. Iedomājies, kā meža zvērs bļauj uz trīsgadīgu - tu dabūsi pa muti! Tur jau gan ir kāda nopietna nobīde, papētīsim. Kur tankiem ir vieta eksistencē, tur tanki caur cilvēku rod muti, viņi runā, bet neēd, būtībā nenogurstošas kara mašīnas. Kāpēc jums šķiet saceļas kad iznāk jauna kara spēle, jo tur ir drūmākais dinamisms, tur nav tā ka mēneša laikā nopelna mēneša algu tas ir kādas 22 dienas katru dienu daudzas stundas darīt kaut ko vienu. Datorspēlē turpretim var tādas ēkas viegli sacaurumot ar lodēm, turklāt tur skraida cilvēki pa kuriem šaut ir vēl iedvesmojošāk. Nošauj savus darbabiedrus un tad ej tēlot ka neesi viņus nošāvis lai gan var arī netēlot, viņiem tas pat vēl labāk patiks, izklaides industrija, īndustrijā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
