Nogulēju visus modinātājus. Tā jau gadās. Pati to pat nepamanīju. Tomēr 07:05 (pēdējais mirklis, kad celties, lai nenokavētu tramvaju) saņēmu īsziņu ar šādu tekstu - "Sūtu šo ziņu, lai Tevi pamodinātu. Pats dodos tālāk. N." Īsziņu automātiski izdzēsu un, vēl minūti pasnaudusi, izlēcu no gultas. Kad jau devos ārā pa durvīm, prātā spilgti un dzīvi, apmierinātā balsī izteikta noskanēja frāze - "Apmierināts, Natanjēl?".
Šobrīd neesmu vairs pārliecināta, ka tas nebija sapnis. Lai nu kā, paldies Natanjēl! Tautai jāzin savi varoņi. :)