šodien gulta bija īpaši nežēlīga - tik silta un mīksta likās, šausmas. tagad sēžu te, uz sava neērtā krēsla, pārklājos ar zosādu (ha, domāji jau, ka ar pelējumu?) un necenšos sevi vedināt uz domrakstīgu noskaņojumu, ko man tieši vajag. man ir iekšējs konflikts, ko man darīt? :D droši vien, ka aizvērties un sākt rakstīt
vispār baigi stulba sajūta - man pat acis negrib neko darīt saistībā ar mācīšanos. visu laiku skatos uz lietām sev uz galda. galvenais, ka ir kur piesiet aci. smieklīgi skan - piesiet aci. vispār, ja es tā rakstu domrakstā, tad man jāliek tas savienojums pēdiņās? vai arī skolotāja tiešām domās, ka es visur kur sienu klāt savas neskaitāmās acis? re re, arī smadzenes negrib mācīties un labāk grib uzdot miljons jautājumu, uz kuriem tieši tagad man tāpat neviens neatbildēs