kad paliek skumji, jāskatās vesterni. tas nenozīmē, ka man noteikti IR skumji, bet es tikko redzēju vesternu, un tas noteikti var būt iemesls ne skumjai. un ne jau tikai tas.

man šķiet, šonakt ap mani virmo komunikācijas-, saskarsmes-, vārdu-tieksme, bet nav. varētu ielīst skapī, es zinu, tur ļoti ticams, ka būtu ar ko un tas zina, jo es neapdomīgi savu palīdzības saucienu iebāzu draudziņos tagad un tur nevar melot ar pulksteņlaiku kā šeit, bet es varu mēģināt izlikties, ka draudziņos biju ielīdusi caur telefōnu, kad saņēmu kādu telti noliedzošu ziņu.
kāpēc ?
..man vienkārši šķiet, ka es nemāku un tāpēc labāk turēties tālāk, kamēr es varu, jo, redz, šodien avīzes diena pielikumā sestdiena izlasīju, ka cilvēki patiesībā NESPĒJ turēties pretī kārdinājumiem, agrāk vai vēlāk viņi tiem padodas, un es ļoti labi zinu, ka tā ir patiesība, motivācija nēnē gan mēdz palīdzēt, bet tikai tad, ja šķiet, ka ļaušanās kārdinājumam būs harmful to someone else - ō jā, tas pilnīgi noteikti mani aptur, bet nav jau tā, ka es spēju pienācigi analizēt situācijas un izvelēties, mani social skills nevelk līdz manas sirdsapziņas vai kā nu to sauc līmenim. sirds - es no viņas atpalieku

un mani ļoti biedē, man ir tikai viena diena vairs, un ko tad.

[old people burning old people burning
put your hands up!
old people burning old people burning]
this is kinda messed up..

vasara VIENMĒR ir bijis tukšais laiks, vienā vai otrā jomā, tagad pamanīju, es tiešām vasarās nerakstu ne tikai tagad, bet nekad. tā ka tas ir normāli, sezonālā nespēja, i wonder why that is, droši vien viss iztvaiko līdz ar normālspēju.

tas atkal kļūst pārāk gari, atvainojos.