Sen senos laikos dzīvoja vecīts ar vecenīti un bija viņiem vistiņa Raibīte. Vienā jaukā dienā vistiņa izdēja oliņu. Un ne jau kaut kādu tur parastu, bet gan zelta. Sāka vecīts ar vecenīti dauzīt oliņu – vecīts sita – nesasita, vecenīte sita – nesasita, bet beigu beigās, proms, ka sasita. Tad viņi ķērās pie traukiem, tad izsita stiklus, tad salauza mēbeles, saskrāpēja liftu, piemēsloja kāpņu telpu... Lūk, kādu vandālisma uzliesmojumu dažreiz var izsaukt vērtīgi priekšmeti maz kulturālu cilvēciņu rokās. |