man ir ap četrdesmit kleitu, un es nesaprotu, vai par to jāpriecājas vai jākaunas. es apzinos, ka ir daudz cilvēku, kam varbūt ir labi ja trīs drēbju kārtas. bet es apzinos arī, ka ir cilvēki, kam katra kleita maksā ap divsimt latiem, kamēr manas visas kopā maksā apmēram tikpat, jo ir daudz bezmaksas kleitu no dažādu lauku pažobelēm, ļoti daudz pieclatu kleitu un tikai dažas, kas maksājušas vairāk par desmit latiem. un es tās visas labprāt valkāju. un man nav īpaši necik bikšu. un es zinu, ka, iespējams, tas, ka man ir to kleitu tik daudz, saistāms ar to,ka mēs ar māmiņu mēģinām kompensēt par tiem laikiem, kad man bija tikai lietotas drēbītes un to pašu ne pārāk daudz. bet tomēr - brīžiem liekas, ka varbūt es esmu slikts cilvēks, jo man tiešām ir no kā izvēlēties, kad ģērbjos. then again, man jāģērbjas glīti, jo es pati neesmu ne tuvu Ārkārtīgi Izskatīga, kas varētu staigāt ietinusies miskastes maisā un izskatīties lieliski, kā, piemēram, Mesija vai Rita, vai Nora, vai Ritas māsa Inese, vai Klinta.
kompensēt, kompensēt, kompensēt.
maza bēdiņa, un tagad pat nav tā, ka es varu teikt, ka es toties māku gatavot ēst - jo nu visi mani draugi ir pavārmeistari tikpat labi un labāki nekā es. bet nedomājiet, ka šīs ir žēlabas - šī ir pēc iespējas konstruktīva analīze,plus, es varētu mēģināt kaut ko apņemties, bet whatever, krūtis man tāpat neiegūt. bļe.
starp citu - ar "bļe" beidzas arī jūlija karoga stāsts "formula". tur gan bij daudz lamuvārdu.

kārtot kārtot kārtot, atkal nodarbošanās, ar ko aizņemt savu prātu. pie tam - noderīga nodarbošanās. nav vairs palicis ļoti daudz, ko kārtot rītdien, tāpēc tad es laikam mazgāšu drēbes.
galvenais ir nestāvēt mierā.
iekšēju mieru varbūt var dabūt nodrošinot ārēju nemieru - concentration gradient or sth.. or not.