![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Haha! Nekā diža jau tur nebija. Vispirms tu, cilvēks, nonāc vietā, par kuru zini, ka tur jābūt meža zemenēm. Jābūt tāpēc, ka esi tur tās redzējis jau iepriekš. Tad nu noliec velli, novelc mugureni, paķer toverīti rokā un brien iekšā meža noriņā. Vispirms neko ieraudzīt neizdodas - tukša. Da nekā tur nav! Bet pieliec tikai galvu un skatienam paveras mazu, sarkanu uguntiņu jūra. Nopeilēts! Pēc laika acis jau piešautas, un tad tikai var sākt aptvert, cik to tur daudz. Un neviens tās nav aizticis. Laikam jau tie laiki aiz muguras, kad katrs, kam nebija slinkums, gāja uz tuvējo mežiņu odziņas palasīt(i). Tagad slinkums ir katram. Un visa raža tiek man!!! >:) Kur nu visa, tak ne nieka nolasīt nespēju, kas tad ir viens litrs. Tur jābūt simtiem. Līdz ar to izlemts - jābrauc vēl.
Piezīmes. Šī ir vieta Kažiņa galā. Līdz savām bērnu dienu zemeņu pļavām nemaz netiku - pa daļai tāpēc, ka nogurums darīja savu, pa daļai tāpēc, ka saule jau rietēja un tādos apstākļos samanīt vajadzīgo ir krietni grūtāk.
Ā, un vēl viena relatīvi slikta ziņa - šobrīd, tas ir, uz kādu pusotru mēnesi Mārim nav darba, ko man dot. Līdz ar to samazinās mani mēneša ienākumi. Tie kādu laiciņu varētu arī nepārsniegt Ls200, ja nepiehaltūrēšu kaut kur. Vispār dzīvē nejūtos stabili, par spīti tik daudzām lietām, ko protu. Laikam, vai varbūt jasaka, par laimi - apzinos, ka nekas (attiecībā uz darbu un ienākumiem) nav pilnīgi stabils un nesagraujams. Pat ja es būtu pabeidzis to fakino augstskolu, pat tas negarantētu, ka man turpmāk vairs nebūs problēmu. Un vispār man dikti kremt, ka bezmaz visi visapkārt domā, kā, kur un ko mācīties tālāk, un es esmu vienīgais dumpinieks, kurš izlēmis iet savu ceļu un apgūt visu pats. Ā, nu ir jau vēl Edžiņš, bet ar viņu man tiešu un biežu kontaktu nav. Īsāk sakot - vienam ir grūti.
Pē. Laikam galīgi aizbraucu no tēmas. Tas, mīlīši, bija ietverts virsrakstā zem frāzes 'citi šiti'.
Piezīmes. Šī ir vieta Kažiņa galā. Līdz savām bērnu dienu zemeņu pļavām nemaz netiku - pa daļai tāpēc, ka nogurums darīja savu, pa daļai tāpēc, ka saule jau rietēja un tādos apstākļos samanīt vajadzīgo ir krietni grūtāk.
Ā, un vēl viena relatīvi slikta ziņa - šobrīd, tas ir, uz kādu pusotru mēnesi Mārim nav darba, ko man dot. Līdz ar to samazinās mani mēneša ienākumi. Tie kādu laiciņu varētu arī nepārsniegt Ls200, ja nepiehaltūrēšu kaut kur. Vispār dzīvē nejūtos stabili, par spīti tik daudzām lietām, ko protu. Laikam, vai varbūt jasaka, par laimi - apzinos, ka nekas (attiecībā uz darbu un ienākumiem) nav pilnīgi stabils un nesagraujams. Pat ja es būtu pabeidzis to fakino augstskolu, pat tas negarantētu, ka man turpmāk vairs nebūs problēmu. Un vispār man dikti kremt, ka bezmaz visi visapkārt domā, kā, kur un ko mācīties tālāk, un es esmu vienīgais dumpinieks, kurš izlēmis iet savu ceļu un apgūt visu pats. Ā, nu ir jau vēl Edžiņš, bet ar viņu man tiešu un biežu kontaktu nav. Īsāk sakot - vienam ir grūti.
Pē. Laikam galīgi aizbraucu no tēmas. Tas, mīlīši, bija ietverts virsrakstā zem frāzes 'citi šiti'.