Man bija tik dīvains sapnis. Tur bija suņi un tādas kā divas komandas&tā otra man uzbruka, mēs slēpāmies dzīvoklī, tur bija arī mans tētis, kuram kādas 5x bija jālido uz Maskavu un krusttēvs un ome, kuri kaut ko stāstīja par dzīvi. Un kaut kāds čalis, kuram es skaidrs, ka ne visai patiku vadoties pēc viņa vēlmes man nodarīt pāri. Bet beigas bija kaut kādas sirreālas, es gaidīju, kad blakus istabā ieradīsies mans pasniedzējs, bet kaut kā nokavēju visu un atradu tikai tukšu, no jauna izkrāsotu istabu ar vēl nenožuvušu gaiši rozā krāsu, logu un palodzi uz kuras stāv svečturis un vēstule man no kuras pusi nevarēju salasīt.
Comments:
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sapņos nekad nevar izlasīt tekstus, ja tādi kaut kur ir redzami. Vārdi nerīmējas, burti sajaukti vietām. Ja to zini, ir iespējams kontrolēt sapni (brīdī, kad saproti, ka sapņo), tikai jāprot sevi nepamodināt. Man divreiz izdevās, tikai pietrūka iztēles tam, kā ietekmēt sapņa gaitu.