Tas ir šausmīgi, kad saproti, ka kāds tiešām visu laiku dara šķērsu, visu laiku aizmirst un nepadomā par svarīgiem apsvērumiem. Tu viņam atgādini, bet viņš aizmirst un aizmirst. Sola, bet nedara. Sola, bet izdara citādāk. Sola, bet izdara tizli vei neestētiski. Izdara kaut ko labu, bet bail ir to beigās izmantot. Nedomā par to, par ko vajag domāt, bet domā par sīkumiem, kas patiesībā būtu atstājami pēdējā vietā.
Un beigās tu, cilvēks, nezini - smieties vai raudāt...