Atkal jau apsolījumi un ebreju gudrības
« previous entry | next entry »
Sep. 7th, 2010 | 03:50 pm
Bukojot hosteli Madridē, atcerējos, kā šinī pašā hostelī pirms dažiem gadiem iepazinos ar Ļošu - ebreju-krievu onkulīti no Ņujorkas. Iepazīšanās apstākļi mani sajūsmināja, bet viņam vēl ilgi lika šausmīgi kaunēties un sarkt.
Es sēdēju hosteļa priekštelpā pie vienīgā datora. Ļoša apsēdās man pretī, cieši uz mani paskatījās un noteica: ja budu smatreķ na etu ģevočku poka ona izpugajetsa i ubežit. Ļoša negaidīja, ka es pagriezīšos pret viņu un tikpat krieviski atbildēšu, ka es jau drīz iešu prom un tad jau viņš tiks pie datora. Ļoša nosarka, ilgi atvainojās, bet es augstsirdīgi piedevu.
Gribēdams izpirkt vainu, Ļoša labprāt dalījās ar mani savā ebrejiski krieviskajā dzīvesgudrībā. Piemēram, viendien es viņam sūdzējos, ka Deivids (turpat hostelī satikts puisis) man nezvana, lai gan solīja taču. Uz ko Ļoša vispirms atvainojās par rupjību un tad atbildēja tā: Santačka, razve eto ņejasno? Što toļko mužčina ņepoobeščaet nahoģas na kem to!
Šad un tad es sev atgādinu šo patiesību. Diemžēl vēl biežāk es par to pavisam aizmirstu.
Es sēdēju hosteļa priekštelpā pie vienīgā datora. Ļoša apsēdās man pretī, cieši uz mani paskatījās un noteica: ja budu smatreķ na etu ģevočku poka ona izpugajetsa i ubežit. Ļoša negaidīja, ka es pagriezīšos pret viņu un tikpat krieviski atbildēšu, ka es jau drīz iešu prom un tad jau viņš tiks pie datora. Ļoša nosarka, ilgi atvainojās, bet es augstsirdīgi piedevu.
Gribēdams izpirkt vainu, Ļoša labprāt dalījās ar mani savā ebrejiski krieviskajā dzīvesgudrībā. Piemēram, viendien es viņam sūdzējos, ka Deivids (turpat hostelī satikts puisis) man nezvana, lai gan solīja taču. Uz ko Ļoša vispirms atvainojās par rupjību un tad atbildēja tā: Santačka, razve eto ņejasno? Što toļko mužčina ņepoobeščaet nahoģas na kem to!
Šad un tad es sev atgādinu šo patiesību. Diemžēl vēl biežāk es par to pavisam aizmirstu.