|
Jūlijs 11., 2007
17:02 ir gadījies savā dzīvē satikt padzīvojušu pāri, kas pēc kara atsūtīti kaut kur no tālas krievijas sādžas uz latviju strādāt. un tā viņi te iesprūda. ne te viņi vajadzīgi, ne tur viņus kāds gaida. analfabēti. lai atbildētu uz jautājumu par savu vecumu, viņi deva pasi. nepazīst ciparus, tātad nezina pat to, cik viņiem gadi. kā viņi iepērkas? ne naudu sarēķināt, ne preces nosaukumu uz pakas izlasīt, ne cenu saprast. kā viņi brauc ar sabiedrisko transportu? maršrutus nevar izlasīt. kā viņi maksā rēķinus? kā viņi lasa vēstules? ne grāmatu, ne avīžu, ne paziņojumu par to, ka nebūs ūdens vai eletrība. visas tādas elementāras lietas. tā saruna mani toreiz tik ļoti pārsteidza nesagatavotu, ka vēl varākas dienas īsti nespēju no tā atiet.
|
Comments:
Sorry, bet dzīvo Latvijā, tad iemācies latviešu valodu...Vismaz kādus pamatus...Lai būtu vieglāk
Kādu latviešu valdou, ja viņi nemāk ciparus, puisīt...
Kaut kādu valodu jau viņi ir iemācijušies...
vai es kaut ko teicu par to, ka viņi nemāk latviski? |
|
|
Sviesta Ciba |