|
publicists nebija blēņdaris, bet viņa līme lipa mēlei zem zobiem mana zoda tālskatī ieklikšķēja rasas lāse tās pēdējie acu gaišumi izdaiļoja skropstām pievērsto naksnīgo tālskati, kurā zoss ar barometra trauslo bultiņu lauza vārdus laukā no iezemiešu kapsētas un tas bija mākonītis lillā viduklis ar vidutāju laiviņu kanādas džungļos mūs noguldīja un pārtecēja pār rasas pilēm asins lāses un mums izdalījās dziedzeris starp visu piena paciņu paniņu liturģija uzdrīkstējās iejaukties ar plātīšanos atgaiņājās, ar atmoda izstiepa garāku dzīvi zem cukura paciņas gliemezis vij sev ligzdu un grauž trubadūra sānus ar lieliem zobiem visiem parāda, kā jādara pātaga cauri gadiem, kuros, cauri gadiem, ko un pār visu mūsu nevīžību mēs izkaisām zobus pterodaktilā liekulībā zem zoda izaug koks. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
