02 August 2011 @ 12:10 pm
 
es peedeejaa laikaa esmu sapratusi, cik ljoti man patiik astonjdesmito filmas (uzreiz peec pilniiga mind-fuck kino, kas jau kaadus gadus piecus ir ierindojies vietaa nr. 1). jo, lai arii visas taas bezsakariigaas romantiskaaas komeedijas (u.c.), kuras peec vienas matrices razho Holivudaa, es varu skatiities, neizdarot pashnaaviibu, ja nu GALIIGI nav, ko dariit, es nekad nesapratiishu, kaa taam var dot priekshroku paar kaadu jauku, mazliet naivu filmu (vislabaak ar pilniibaa bezsakariigu muzikaalo numuru viduu) ar Metjuu Broderiku vai Dzhonu Kjusaku.
 
 
stāvoklis: depressed
dziedu līdzi: Bob Dylan - Mr. Tambourine Man