Patiesā notikumu gaita - Nevienam nav īsti skaidrs, ko tie tur dara...

About Nevienam nav īsti skaidrs, ko tie tur dara...

Previous Entry Nevienam nav īsti skaidrs, ko tie tur dara...11. Maijs 2004 @ 18:04 Next Entry
Delfi: "Pirmās dzimumu atšķirības evolūcijas procesā sāka veidoties, parazītiskām baktērijām pārvietojoties no vienas šūnas un otru un šajā procesā paņemot līdzi iepriekšējās šūnas gēnus, apgalvo zinātnieks Kriss Bazinē no Sentdžona universitātes Ņujorkā.

Turklāt Bazinē ir pārliecināts, ka šī procesa pazīmes vēl šodien novērojamas dzīvnieku spermā.

2000 līdz 700 miljonu gadu tālā senatnē baktērijas noslēdza nestabilu pamieru un lielākām šūnām. Šīs šūnas bija eikariotisko šūnu priekšteces, bet no eikariotiskajām šūnām vēlāk izveidojās daudzšūnu organismi, arī mūsdienu dzīvnieki un augi.

Šīs baktērijas zaudēja aptuveni 90 procentus savu gēnu, kurus ieguva tās šūnas kodols, uz kuru pārcēlās parazītiskā baktērija, un kļuva par mitohondrijiem - enerģiju ģenerējošiem šūnas komponentiem. Taču mūsdienu mitohondriji ir tik cieši saistīti ar dzimumvairošanos, ka Bazinē izvirzījis teoriju, ka tie varētu būt izraisījuši dzimumu veidošanos.

Bazinē uzskata, ka agrīnie mitohondriji bijuši ļoti aktīvi un varējuši pārvietoties uz tuvējām šūnām.

Paradoksāli, bet tas, ka mitohondroji zaga gēnus no šūnas kodola, šūnām varēja nākt tikai par labu. Gēnu izplatīšana var būt liels ieguvums, jo tā ļauj šūnām pielāgoties jaunai videi vai nelabvēlīgiem apstākļiem.

Tādējādi varēja izveidoties process, kurā gēnu došana un pieņemšana kļuva standartizēta un ko kontrolēja ņēmējšūnas genoms. Gēnu "donoršūnas" kļuva par vīriešu dzimuma priekštečiem, bet gēnu "pieņēmējšūnas" - par sieviešu dzimuma priekštecēm.

Bazinē atzīst, ka šī teorija ir ļoti spekulatīva, tomēr viņš norāda, ka mitohondriju dīvainā uzvedība augļmušu ("drosophila") šūnās ļauj izdarīt secinājumus par mitohondriju darbību evolūcijas pirmsākumos. "Spermas un olšūnu veidošanās procesā mitohondriji dara dīvainas un sarežģītas lietas, kādas tie nedara nevienā citā organisma vietā," uzsver zinātnieks.

Kad augļmušām izstrādājas sperma, mitohondriji ieņem pozīciju, izmantojot kustīgas šķiedras, kas atgādina komētas asti. Lai gan šie mitohondriji neiekļūst gatavajās spermas šūnās, šīs mitohondriju darbības ir būtiski svarīgas spermas tapšanā - ja tās nenotiek, augļmuša ir neauglīga.

Šīs mitohondriju kustības ļoti atgādina paņēmienu, ko parazītiskā baktērija riketsija izmanto, lai iekļūtu līdzās esošajā šūnā. Turklāt riketsijas tiek uzskatītas par tuvām radiniecēm baktērijām, kas evolūcijas procesā kļuvušas par mitohondrijiem. Bazinē uzskata, ka šī mitohondriju dīvainā uzvedība varētu būt palieka no kāda sena procesa, kurā izveidojās spermatozoīdi un olšūnas.

Mitohondriju ribonukleīnskābe (RNA) ir atrasta arī cilvēka un peles spermatozoīdu šūnas kodolā. Nevienam nav īsti skaidrs, ko tie tur dara, tomēr ir pamats domāt, ka mitohondrijiem ir ļoti svarīga loma spermas izstrādē."
(ir doma)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba