| Pāris vārdi par šodienu |
[14. Maijs 2006|23:47] |
No rīta pamodos ar sāpošu nervu labās lāpstiņas rajonā, kas diezgan patraucēja tālāk gulēt. Saprotot, ka nav neviena, kas palīdzētu, iemasēju FastumGel. Kad pamodos, tad sapratu, ka ne pēc adreses.
Doma baznīcā arhibīskaps skaisti par ģimeni runāja. Nodomāju - labs darbs tiem mācītājiem - var sludināt nepiepildāmas lietas un paši par to labi justies.
Brauciens uz Jūrmalu izpalika, jo lija lietus. Tā vietā nāca Okupācijas muzejs, kur man visu laiku bija grūti vai nepārvarama kāre papildināt gides stāstīto. Manai amerikānietei veiklie kabatas zagļi kaut kur no somas izzaga visnotaļ palielo kameru.
Tad dodoties mājās, pie Brīvības pieminekļa mani un meiteni, ar ko biju kopā, uzzrunāja kāds visnotaļ cienījama izskata kungs: "Do you speak English? Oh, that's so good. I have some company in Sweden. Would you like to come and work there?" Ha. Žēl, ka nebija policijas tuvumā. Vajadzētu viņu nodot.
Tad Arēna Rīga - monstrs baigais. Norādes nekur nekādas. Cilvēku pārbaude - švaka (savu nazīti, kaut ko sprāgstošu droši varētu ienest). Visur piedzērušies/ dzeroši/ citādi apreibuši somi. Es fanoju par čehiem. Dīvaini skatīties spēli, kad neviens to nekomentē. Balss ir izkliegta (seksīgi aizsmakusi). Kaut arī nespēlēja Latvija - prieks redzēt visu uz vietas. Čehi vinnēja kanādiešus ar 6:4. Slovāki vinnēja zviedrus ar 5:2. Prieks par abām uzvarējušām komandām. |
|
|
