Problēmas rodas ar jautājumu, kur tālāk. Lasu populāras un zinātniskas psiholoģijas, filozofijas, literatūrteorijas, evolucionārās bioloģijas un vēl sazin kādas grāmatas (diemžēl New Scientist lasīšanas laika trūkuma dēļ vairs nepasūtu), studēju socioloģiju, skraidu pa koncertiem un citādi meklēju šīszemes Dievu, bet pagaidām nekā. Tāpēc viss, ko pašlaik rakstu - arī roks.nemirst.lv - būtībā ir ceļa meklējumi vai atmiņas. Protams, lielākoties krietni nomaskēti, vispārinot situāciju un raksturus (pēdējā laikā viss sanāk aizvien abstraktāk - drīz rakstīšu par trīsstūriem & apļiem), šo to pieliekot, šo to noklusējot un šo to izmainot. Bet principā tas viss ir literāra vai žurnālistiska pašanalīze (ja neskaita blogu, kas vienkārši ir emuārs). Tāpēc lasītājiem droši vien neinteresantāka par agrāk rakstīto, taču noteikti dziļāka. Tiesa, jūtu, ka tuvojos šīs stadijas beigām - jau krietni vairāk sāku censties visu apvienot, bet vēl nesen viss pārējais bija tā, pa roku galam.
Bet, jā, psiholoģija ir lielākā šīgada aizraušanās. Četros LU pavadītajos gados neesmu ne reizi bijis bibliotēkā, taču šeit gan učebņikus, gan lielo vīru darbus lasu pat vairāk un aizrautīgāk kā literatūrteoriju - un lielu daļu pēdējā laikā izlasītās daiļliteratūras skatos arī caur psihoanalīzes prizmu. "Vairāk" gan nav daudz, jo latviešu valodā neko daudz ārpus pop-psych neesmu atradis (literatūrteorijā gan ir vēl sliktāk), bet pirms lasīšanas angļu/krievu valodā vajag iebraukt tēmā dzimtajā mēlē.
Pašlaik pieļauju, ka pēc šī diploma iegūšanas pēc kāda laika varētu sākt studijas psihologos, lai varētu ar laiku strādāt tai jomā. Pašreizējais darbs man patīk un agrāk pat sapņot neuzdrīkstējos, ka šeit reiz strādāšu, bet vienlaikus arī saprotu, ka visu mūžu rakstīt avīzei tomēr negribēšu. Ko gribēšu, nezinu, bet uzreiz arī netaisos izšķirties. Pēc grāda iegūšanas visdrīzāk pametīšu šo darbu un došos iegūt reālāku dzīves pieredzi. Iespējams, uz ārzemēm, bet iespējams, arī tepat Latvijā - tādā gadījumā gan sūkā tas, ka man allaž būs drošības spilvens - atgriešanās vecāku laukos, kur nav grūti atsākt pusnaturālo saimniecību, bet hvz.
Vai arī iemīlēšos un pasūtīšu pasauli nafig.
Tādas lielos vilcienos manas pēdējo dienu domas.