Piektdiena, 18. Dec 2009, 12:14

Jeibogu dusma!
Ja var būt neizlēmīgs un nenoteikts cilvēks, tad tas ir nelabojami! Un mēģinu rāmi uz to visu palūkoties, bet ja grauj plānus, kur iesaistīti vairāki cilvēki, tad tas jau ir par daudz. Un katrs rēķinās, ka būs tā kā norunāts. Ja braucam uz Liepāju ar mikriņu, tad braucam, nevis ķeramies mammai brunčos, lai tā tērē savu laiku un brauc, vēl nezinot, cikos tas varētu būt. Bet otrā galā taču arī gaida!
Uz Itāliju ja izbraucam norunātajā laikā, tad kādi vēl jautājumi par citām dienām? Vai mammas karbonāžu pierīšanās kompensēs strīdus un vilšanos? Un ja vēl iemesli tai domu mainīšanai būtu pamatoti...visu var sarunāt...
Es neprotu kavēt...un prasu arī to no citiem...

Piektdiena, 18. Dec 2009, 12:35
[info]kreiza

:))) Man ar šitā ir bijis... Kopš tā laika esmu sākusi cilvēkus iedalīt divās grupās- kavētājos un precīzajos. Ar precīzajiem norunāju visu precīzi, ar kavētājiem- ar visādām rezervēm uz visām pusēm priekš sevis ;) Bet briesmīgākais, ka pati reizēm esmu kļuvusi par kavētāju. Cenšos gan, lai nevienam ar to nekaitētu :)

Piektdiena, 18. Dec 2009, 14:51
[info]zaljsh

te jau vairāk izklausās pēc "mammas sindroma".